Krāču kalni

Krāču kalni ir viena no Litorīnas jūras lielākajām krasta kāpām. Tās augstākā daļa atrodas 29 m virs jūras līmeņa un 26 m virs apkārtējiem līdzenumiem. Par Litorīnas jūru dēvē Baltijas jūras priekšteci, kas pastāvēja aptuveni pirms 7000 līdz 5000 gadiem.

Tas ir laiks, kad jūras līmenis bija par vairākiem metriem augstāks nekā patlaban, klimats bija siltāks un krietni vējaināks. Litorīnas laikā notika plaša smilts materiāla migrācija gar jūras krastu virzienā no dienvidiem un rietumiem. Smiltis pārvietoja viļņi, jūras straumes un arī vējš. Šai vietā senā Litorīnas jūra un tās krasta līnija atradās uz austrumiem no kāpas. Gar krasta līniju uzkrājās vēju nestā smilts gan no pludmales, gan iekšzemes.


Šobrīd teritorijā ir aizsargājama kā Litorīnas laika kāpu valnis, jo tās būtiskākā ģeoloģiskā vērtība ir liecība par procesiem senās jūras krasta zonā, kā arī kāpas ainaviskais izteiksmīgums. Krāču kalni kā ģeoloģisks veidojums ir valsts aizsardzībā kopš 1962.gada. Šobrīd Litorīnas krasta kāpu izteiksmīgākās daļas aizsardzībai pastāv dabas pieminekļa teritorija "Krāču kalni", kas noteikta 78 ha platībā.

 

1.pasaules kara laikā krievu armija, kuras sastāvā tolaik dienēja arī divas latviešu strēlnieku vienības, Krāču kalnos bija izveidojusi savu nocietinājumu līniju. Lielā Tīreļu purva (tag. Lielais Ķemeru tīrelis) dienvidu malā bija nocietinājušās vācu armijas vienības. 1917.gada 5.janvārī 12.krievu armija uzsāka vērienīgu militāro operāciju ar mērķi ieņemt Jelgavu. Tautā šī militārā operācija pazīstama kā Ziemassvētku kaujas. Sākoties Ziemassvētku kaujām, šajā apvidū norisinājās aktīva kaujas darbība, kas ar pārtraukumiem turpinājās mēnesi.


No Krāču kalniem uzbrukumu Ziemassvētku kaujās uzsākta 12.krievu armijas 6.sevišķā brigāde, kuras uzdevums bija pārraut vācu fronti no Lielā Tīreļa purva līdz Lielupei. Mēnesi ilgajās kaujās krievu armija ieguva 25 kvadrātkilometrus lielu platību, bet zaudējumi bija milzīgi – 45 tūkstoši kritušu, ievainotu un bez vēsts pazudušu karavīru. Latviešu strēlnieku zaudējumi bija 9 tūkstoši kritušu, ievainotu un bez vēsts pazudušu karavīru. Ziemassvētku kaujās latviešu strēlnieki ieguva milzīgu slavu kā varonīgi un izcili karavīri, bet par to samaksājot ļoti dārgu cenu ar savām dzīvībām.

 

Par piemiņu kaujās kritušajiem ir uzstādīts piemineklis. Ik gadu 11.novembrī "Lāčplēša dienā" un 18.novembrī – "Latvijas valsts proklamēšanas gada dienā", šajā vietā tiek aizdegtas sveces kritušo varoņu piemiņai.

Jelgavas nov., Valgundes pag. un Babītes nov. Salas pag. Skatīt karti
63005447
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.