Jelgavas Vecpilsētas mājas bēniņos skatāma Haralda Smilgas fotoizstāde „Pretī rudenim”. Fotogrāfa darbi šajās telpās jau bijuši apskatāmi vairākkārt, un arī šoreiz viņa fotogrāfijas izceļas Vecpilsētas mājas īpašajā atmosfērā.
Izstādes nosaukums ved pretī rudenim – laikam, kad daba mainās un gaisma kļūst citāda. Smilgas fotogrāfijās nozīmīgs ir ne tikai tas, kas tiek ieraudzīts, bet arī kā tas tiek ieraudzīts. Ikdienišķs dabas fragments, pilsētas skats, detaļa vai faktūra fotogrāfa skatījumā var kļūt par patstāvīgu vizuālu notikumu.
Pats autors par fotogrāfiju un tās radīšanas procesu saka: „Uzskatu, ka fotogrāfs savas bildes pats nerada, bet gan izmanīgi zog pašas dabas gaismas radītos gaismas zīmējumus. Pats fotogrāfijas vārds taču ir gaismas zīmējums. Vai fotogrāfija mums dod „īsteno” dabas un priekšmetu atveidi, tas atkarīgs no tā, ar kādu redzes aparātu – aci vai fotoaparātu – mēs raugāmies. Izrādās, ka zivs acīm šī pati pasaule rādās pavisam citāda. Kuram tad nu ir tā īstā taisnība „kā dabā”?”
Šis jautājums par to, kas ir īstenība un cik atšķirīgi to iespējams ieraudzīt, ir būtisks arī Smilgas izstādes uztverē. Fotogrāfija nav tikai realitātes fiksējums – tā ir autora skatījums, izvēle un interpretācija.
Haralds Smilga pievērš uzmanību arī fotogrāfijas mainīgajai lomai mūsdienu pasaulē un tehnoloģiju attīstībai. Viņš atzīst, ka nākotnē jaunās tehnoloģijas varētu ļaut gaismas zīmējumu uztvert vēl citādi, savukārt mākslas fotogrāfijai jau šodien ir daudz plašākas interpretācijas iespējas nekā prasība vienkārši parādīt realitāti „kā dabā”.
„Skatītājs jau vēlas, lai foto darba autors savam nozagtajam gaismas zīmējumam klāt pievieno vēl savu personīgo virsvērtību, kura var izpausties visdažādākos veidos, pat arī autora amatprasmē,” skaidro fotogrāfs.
Savukārt Jelgavas Vecpilsētas mājas pirmajā stāvā skatāma Ivandas Spulle-Meieres grafikas un Jura Zēberga fotogrāfiju kopizstāde „Attiecības”.
Izstādē ietvertais ir mākslinieciskā materialitātē attēlotas filozofiskas pārdomas par attiecību tēmu un vērtībām. Taču attiecības šeit netiek aplūkotas tikai kā cilvēku savstarpējā saikne. Tās pastāv arī starp galveno un pakārtoto kompozīcijas laukumā, starp esošo un izgaistošo, starp gaišo un tumšo, starp laukumu un formu.
Jura Zēberga fotogrāfijās un Ivandas Spulle-Meieres grafikās tverts tas, kas saskatīts, sajusts un smelts dabas motīvu bagātībā. Būtiska ir gan fotogrāfijās redzamo formu melnbaltā neitralitāte, gan noskaņu daudzveidība, detaļu tuvplāni un faktūru reljefs. Savukārt grafikās uz baltām papīra virsmām domu un izjūtu motīvi ieaužas līnijās, laukumos un formās.
Atšķirīgi pēc tehnikas un izteiksmes līdzekļiem, abu autoru darbi satiekas spējā saskatīt un vēlmē parādīt. Fotogrāfija un grafika kļūst par veidu, kā papildināt iekšējo un ārējo pasauli ar gaišiem cerību toņiem, padarot to jūtīgāku un stiprāku.
Izstādes pamatā ir doma, ka vērtīgs ir viss, kam cilvēks piešķir nozīmi, jēgu un vērtību. Tādēļ „Attiecības” var uztvert arī kā aicinājumu apzināties savas attiecības ar sevi, citiem cilvēkiem un apkārtējo pasauli – ieraudzīt tajā nozīmīgo un ļaut tam iegūt savu vērtību.
Divas izstādes vienā namā piedāvā divus atšķirīgus skatīšanās veidus. Haralds Smilga aicina sekot gaismas zīmējumiem un pārdomāt, cik subjektīva var būt realitātes fiksācija, savukārt Juris Zēbergs un Ivanda Spulle-Meiere mudina ieraudzīt attiecības starp formām, sajūtām, cilvēku un pasauli.
Abas izstādes Jelgavas Vecpilsētas mājā būs skatāmas līdz 31. oktobrim. Tā ir iespēja vienā apmeklējumā satikties ar fotogrāfiju un grafiku, ar rudens noskaņām un filozofiskām pārdomām par to, ko nozīmē redzēt, sajust un piešķirt redzētajam vērtību.
Raksts sagatavots, izmantojot MI rīkus.
