1869. gadā pēc Krievijas guberņas arhitekta Nikolaja Guseviča projekta Dalbē uzcēla mūra baznīcu ar tornīti, kurš atrodas uz zelmeņa. Zvanu tornītī atrodas 1927. gadā liets zvans. No plēsta laukakmens celtā baznīca ir viens no ievērojamākajiem neogotiskā stila piemēriem Zemgales 19. gadsimta beigu sakrālajā arhitektūrā, kur var apskatīt gotiskās rozes logus, masverka dekoru, smailarkas un citus neogotisma stila elementus. Šīs baznīcas ēka ir saglabājusies līdz mūsdienām. Pirms tam Dalbē bijušas 4 koka baznīcas. 1926. gada 19. septembrī Dalbes baznīcā iesvētīta Augusta Annusa altārglezna „Kristus svētī bērnus”. Virs ieejas atrodas masīvu kvadrātisku koka stabu balstīta ērģeļu lukta. Ērģeles 1870.gadā būvējis Frīdrihs Veisenborns. Sakristeju grezno draudzes pērmindera A.Freimaņa 1975.g. dāvinātā liela izmēra (1,5 x 3m) glezna „Sv. vakarēdiens”.