Torņa atjaunošana

Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas tornis ir senākā saglabājusies celtne Jelgavā ar vairāk nekā 400 gadu senu vēsturi. 1944. gada jūlija beigās, kad notika kaujas par Jelgavu, baznīca izdega. Palika tikai ārējās sienas un tornis, bet dievnams vēl bija atjaunojams. Tomēr 1954. gadā tika pieņemts lēmums baznīcas sienas nojaukt, tās saspridzinot un atstājot tikai torni, kas kļuva par ģeoloģisko uzmērījumu un kartogrāfijas triangulācijas punktu.

Centieni piesaistīt līdzekļus torņa atjaunošanai

Latvijai atgūstot valstisko neatkarību, Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornis kļuva par savdabīgu neatkarības simbolu. Tika organizētas labdarības akcijas ar koncertiem „Mēs – tornim”, kuros gūtos ienākumus ziedoja torņa atjaunošanas turpināšanai, taču līdzekļu arvien trūka. 1994./1995.gadā celtniecības uzņēmums SIA “Avars” izstrādāja torņa atjaunošanas projektu, kas paredzēja torņa smaili atjaunot 72 metru augstumā. Lai arī šis projekts netika realizēts, tas iezīmēja pagrieziena punktu Sv. Trīsvienības baznīcas torņa atjaunošanas gaitā, jo Jelgavas pilsētas turpmākā rīcība balstījās uz šo pirmo nopietno torņa atjaunošanas projektu.

Piramīdas jumta uzstādīšana

Kopš 2001. gada pašvaldība sāka aktīvi izstrā­dāt ES līdzekļu piesaistes projektus. Lai veidotu stabilu pamatu nākamajam jumtam, pēc SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” („AIG”) projekta 2003.-2004. gada mijā uzņēmums „PVZ konstrukcija” 36,5 metru augstumā konstruktīvi nostiprināja torņa augšmalu un grezno dzegu. Šajā laikā torņa jumta atjaunošanas projekta tā­lākai izstrādei tika pieaicināts SIA „AIG” un arhitekts Artūrs Lapiņš. Viņa izstrādātais projekts paredzē­ja torņa iekšienē ierīkot desmit izmantojamus stāvus un pārsegt torni ar zemu četrskaldņu piramīdas jumtu. Tas būtu darināts no metāla konstrukcijām un pārsegts ar stiklu, piedāvājot pilsētas ainavas vērošanu no skatu platformas. Jau 2004. gada 18. novembrī bija pabeigta torņa jumta konstrukciju montāža un uzklāts stikla segums. Nākamā gada pavasarī torņa piramīdas virsotnē 46,5 metru augstumā tika uzstādīta zibensnovedēja smaile ar vara lodi, kuras iekšienē ievie­toja ar torņa vēsturi saistītus dokumentus, vēstījumu nāka­majām paaudzēm un monētu komplektu.

Torņa pilnīga rekonstrukcija

2008. gadā Jelgavas pašvaldība iesniedza pieteikumu Eiropas reģionālās attīstības fondā (ERAF) projektam “Reģiona nozīmes tūrisma un kultūrizglītības centra izveide Jelgavā”, kas guva ekspertu atbalstu un ES finansējumu torņa pilnīgai rekonstrukcijai. Projekts bija jārealizē no 2009. gada 23. martam līdz 2010. gada 30. decembrim. Torņa atjaunošanas projektu realizēja SIA “Rimts” pēc arhitekta A. Lapiņa projekta, piesaistot torņa atjaunošanai arī ģeoloģiskajai un arheoloģiskajai izpētei pieredzējušus speciālistus. Projektā laikā tika veikta torņa iekšējā un ārējā renovācija un telpu izveide tūrisma informācijas centram, vēsturiskajām ekspozīcijām, restorānam, izstāžu zālei un skatu laukumam.

Torņa arhitektoniski mākslinieciskās izpēte

Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas torņa arhitektoniski mākslinieciskās izpētes laikā, ko 2009. gada vasarā veica SIA “AIG” arhitekti, tika secināts, ka neraugoties uz baznīcas oriģināla struktūras zudumiem, baznīcas tornis satur nozīmīgu informāciju par Latvijas renesanses laika dievnamu būvniecības metodēm un arhitektūru. Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas fasāžu frīzes dekoratīvais mūrējums ar apdari ir unikāls. Baznīcas fasādes dekorētas ar ornamentālu ķieģeļu mūrējumu no kura fragmentus iespējams apskatīt Torņa iekšpagalmā (Ziemeļu pusē). Mazformāta ķieģeļi likti vertikālās “vārpās”, savukārt Dienvidu puses sienas dekorētas ar ķieģeļiem, kas kārtoti “kafijas pupiņām” līdzīgā ornamentā. Latvijā līdzīgs fasāžu risinājums saglabājies tikai Rīgā, Sv. Jāņa baznīcā.

Arheoloģiskie izrakumi atjaunošanas laikā

Šajā pašā laikā pētnieki Mārtiņš Lūsēns un Guntis Gerhards Jelgavas Sv. Trīsvienības bijušās baznīcas iekšpusē veica arī arheoloģiskos izrakumus, atsedzot vairākus desmitus 18. gs. apbedījumus un iegūstot antropoloģisko materiālu, kas ir nozīmīgs informācijas avots par Jelgavas un Kurzemes, Zemgales hercogistes 18. gs. iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Trīsvienības baznīcas teritorijā esošajos apbedījumos atrastas vairāk nekā 900 dažādu monētu un iegūtā numismātiskā kolekcija ir lielākais monētu kopums, kas bijušās Kurzemes, Zemgales hercogistes teritorijā atrast vienā arheoloģijas piemineklī. Izrakumos iegūto senlietu kolekcija nodota glabāšanās Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejam un daļa tās krājuma aplūkojama Sv. Trīsvienības baznīcas torņa 4. stāva ekspozīcijā.

Torņa elementi – atjaunotais pulkstenis un strūklaka

2019. gada decembrī uzņēmums SIA „Laika Stils” visās četrās torņa fasādes pusēs uzstādīja unikālas pulksteņa ciparnīcas, atjaunojot Sv. Trīsvienības baznīcas torņa pulksteni, to ievietojot torņa augšstāva apaļajās logailās. No matēta stikla izgatavotas un no iekšpuses apgaismojamas ciparnīcas katra ir 2,26 metru diametrā un sver nepilnus 300 kilogramus, tādēļ to ievietošana fasādēs paredzētajās vietās bija komplicēts uzdevums. No zemes labi saskatāmie cipari ir 32,5 centimetrus gari, turklāt atbilstoši Jelgavas leģendām, Lielās ielas pusē torņa fasādē ievietotajā ciparnīcā zaigo zeltīts vieninieks. Pulkstenis aprīkots ar stundu zvanu un programmētu melodiju atskaņojuma sistēmu. Pulkstenis ikdienā skan piecas reizes (9:00, 12:00, 15:00, 18:00, 21:00), bet svētku dienās trīspadsmit reizes – pilnās stundās no pulksten 9 līdz 21. Torņa pulkstenī skan 43 dažādas melodijas, kas galvenokārt ir latviešu tautasdziesmas.

Saskaņā ar A. Lapiņa izstrādāto projektu bijušās baznīcas vidū bija novietojams vides dizaina objekts ar nosaukumu „Trīsvienība”. Jau 2009. gadā Jelgavas dome rīkoja atklātu konkursu par šīs ieceres īstenojumu. Galveno godalgu un tiesības realizēt ieceri saņēma tēlnieks Jānis Aivars Karlovs. Viņa mākslas darbs – granītā kalta trīsdaļīga skulptūra atspoguļo kristīgās ti­cības augstāko vērtību kodolu – Dieva Tēva, Dieva Dēla un Dieva Svētā Gara vienotību.

Atjaunotā torņa atklāšana

2010. gada 16. novembrī pulksten 12 Sv. Trīsvienības baznīcas torņa zvani iezvanīja jauna posma sākumu Jelgavas pilsētas dominantes vēsturē, atklājot rekonstruēto Sv. Trīsvienības baznīcas torni, kurš kļuvis par apmeklētāko tūrisma objektu Jelgavā. Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas tornis atjaunots ERAF projekta "Reģiona nozīmes tūrisma un kultūrizglītības centra izveide Jelgavā" gaitā. Restaurācijas un atjaunošanas darbiem projekta ietvaros tika izmantoti 1,53 miljoni latu: no ERAF piešķirti nepilni 910 tūkstoši latu, no valsts budžeta saņemti 48 tūkstoši, bet Jelgavas dome ieguldījusi 570 tūkstošus.