Ar šo vietu saistās leģenda par diviem 18. gs. dzīvojušiem draugiem, Kurzemes-Zemgales hercoga padomniekiem Teču un Švanderu, kam šī bijusi iecienīta pastaigu vieta. Bērzu aleja, kas savieno abu draugu kapavietas, nosaukta par mīlestības aleju, jo to stādījuši jaunlaulātie.

Abiem vīriem sanācis iemīlēties vienā meitenē, taču draudzības vārdā viņi atteikušies no šīm jūtām un palikuši vecpuišos, bet meitene apprecējusi citu. Švanders ar Teču viņai izmaksājuši lielu pūra naudu. Rūpes par jaunajiem pāriem turpinājās arī pēc abu draugu nāves - tie visu savu mantu novēlēja Jelgavas amatnieku cunftei, kurai vajadzēja izmaksāt pūra naudu tai amata meistara meitai, kas nākamajā gadā pirmā izies pie vīra. Turklāt jaunajam pārim bija jālaulājas baznīcā un jāiestāda viens bērziņš draugu vecajā pastaigu vietā. Abi draugi tika apbedīti katrs savā alejas galā un katram uzstādīts piemineklis, bet līdz mūsdienām saglabājusies tikai viens - Teča vāze.