Labiekārtotas piknika vietas Jelgavā un tās apkārtnē, kurās iespējams baudīt nesteidzīgu atpūtu ģimenes vai draugu lokā.

Jelgavas pils parks

Pils parks sākts veidot 1817.gadā agrāko pils vaļņu vietā. Pils salā izvietotajā parkā ir romantiski kanāli, tiltiņi, pils ēkas, Gubernatora saliņa, kas padara to par vienu no skaistākajiem parkiem Jelgavā. Pils parkā aug daži dižkoki – divas zirgkastaņas, piramidālais ozols, pelēcīgā apse. Rīgas ceļa labajā malā pie Driksas kādreiz bija 1913.gadā celtā Pils teātra ēka, kas pēc Otrā pasaules kara tika noārdīta. Par tās atrašanās vietu liecina vien balta dekoratīva parka vāze.

Stacijas parks

Parkā uzstādīts 1992. gada 21. novembrī no jauna izveidotais un atklātais Lāčplēša piemineklis, balts piemiņas krusts sarkanā terora upuriem 1919. gadā. Tajā saglabātas Otrā pasaules kara laika bumbu patvertnes.

Raiņa parks

Raiņa parks ir iemīļota jelgavnieku atpūtas vieta. Atklāts 1948.gadā, bet 1957.gadā parkā uzstādīts tēlnieka Kārļa Zemdegas veidotais krūšutēls latviešu tautas dzejniekam Rainim, kurš dažus gadus strādājis Jelgavā par advokātu.

Alunāna parks

Parks izveidots bijušo Jāņa kapu vietā. Ir saglabājusies kapa vieta un 1913.gadā celtais tēlnieka Burkarda Dzeņa piemineklis latviešu teātra tēvam Ādolfam Alunānam. Parkā uzsliets piemineklis vienam no latviešu atmodas darbiniekiem un Jelgavas Latviešu biedrības dibinātājam Jurim Māteram, kas tika apglabāts Jāņa kapos.

Bērnu atpūtas un rotaļu pilsētiņa Uzvaras parkā 

Parks ir Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa "Villa Medem" dārza daļa. 1895. gada 15. jūnijā no šīs vietas sākās Jāņa Čakstes organizēto IV Vispārējo latviešu Dziesmu un mūzikas svētku gājiens, kam par godu 2008. gadā parkā tika uzstādīts piemiņas akmens "Dziesmu vainags". Kopš tā rekonstrukcijas 2007.gadā Uzvaras parks ir uzņēmis daudzus koncertus.

Valdekas parks

Rīgas ielas malā uzreiz pamanāma Valdekas pils – 18.gadsimtā celtā barona Reķa medību pils ar nelielu parku.

Frīdriha Vesmaņa skvērs

Skvērs Mātera, agrāk Kannulējēju, un Vaļņu ielas stūrī ir kā zīme vietai, kur kādreiz beidzās viduslaiku pilsētas nocietinājuma vaļņi. Hercoga Jēkaba laikā veidotos vaļņus ieskāva ūdens grāvis, kas laika gaitā aizsērēja un karstā laikā sāka nelabi ost. Jelgavnieki vāciski šo vietu sauca par "Faulen Teich" (smirdošais dīķis), bet latviski iegājās nosaukums Paula dīķis. Kad 20. gadsimta sākumā pilsētas vara nolēma vecos nocietinājumus nojaukt un grāvjus aizbērt, likvidēja arī Paula dīķi. Tā vietā uzcēla Nikolaja baznīcu un izveidoja skvēru. Nikolaja baznīca pēdējā karā tika nodedzināta un pēc tam nojaukta.

Hercoga Jēkaba laukums

Pēc Otrā pasaules kara bijušā Jelgavas tirgus un tā tuvumā esošās apbūves vietā tika nolemts izveidot pilsētas centrālo laukumu. Tirgus tika pārcelts tālāk uz Driksas upes malu – vietā, kas ir ārpus bijušās viduslaiku pilsētas robežām, netālu no Uzvaras parka.

Svētbirze

Vecā Jelgavas – Rīgas un Kalnciema ceļa krustojumā koku stādījumi veikti 1936.gada Meža dienās. Bērzu un ozolu vidū ir Vienības ozols, kas dēstīts, ģenerālim Jānim Balodim klātesot. Svētbirze kļuvusi par Jelgavas represēto un viņu tuvinieku pulcēšanās vietu represiju upuru piemiņas pasākumos.

Mīlestības aleja

Dobeles šosejas malā saglabājies 19. gadsimta beigu piemineklis – mīlestības aleja, tas ir piemineklis uzticībai, draudzībai un skaistiem sapņiem par pagātni un nākotni. Ar šo vietu saistās leģenda par diviem 18.gs. dzīvojušiem draugiem, Kurzemes-Zemgales hercoga padomniekiem Teču un Švanderu, kam šī bijusi iecienīta pastaigu vieta. Bērzu aleja, kas savieno abu draugu kapavietas, nosaukta par mīlestības aleju, jo to stādījuši jaunlaulātie.